Joniskais orderis (ионический ордер, ionic order)

- izceļas ar slaidām proporcijām un izsmalcinātām daļām. Kolonnai ir bāze, kapitelis atgādina divus daļēji atritinātus tīstokļus (vai divgalu volūtas), kolonnas stāvam iegrieztas dziļas vertikālas rievtekas vai kanelūras. Celtnes arhitrāvs sadalīts horizontālās joslās, bet ēkas frīzi bieži vien rotā bareljefu josla. Kopš klasicisma stila izplatīšanās Eiropas arhitektūrā, ēkas fasādēs izmantotas vairāku orderu kolonnu un pilastru kombinācijas, turklāt kolonnas izvieto pat dažādos līmeņos, kā tas ir, piemēram, Svētā Sulpīcija baznīcā Parīzē.
Sākotnēji ēku fasādes, kuru noformējumā izmantots joniskais orderis, parādījās augstmaņu lauku muižās. Pirmās ēkas, kur tiktu izmatotas fasāžu kolonnas, parādījās Rīgā XIX gadsimta sākumā, un tās bija klasicisma stilā celtās pareizticīgo baznīcas (Ņevas Aleksandra, Pētera un Pāvila Citadelē). Īstais kolonnu uzplaukuma laikmets sācies XIX gadsimta otrajā pusē un turpinājās līdz pat Pirmajam Pasaules karam, turklāt olonnas administratīvo ēku celtniecībai historicisma un neoklasicisma stilā.