Jumiķis augstkāpējs (кровельщик – верхолаз, roofer, steeplejack)

- amatnieks, kas veic jumtu, tai skaitā baznīcas smaiļu un zvanu torņu, veidošanas un labošanas darbus, strādājot lielā augstumā. Viduslaikos jumiķu darbs bija īpaši pieprasīts, veidojot un labojot cietokšņu torņu jumtus, turklat darbs prasīja īpaši augstu kvalifikāciju kombinācijā ar drosmi uz bezbailību, jo bija saistīts arī ar risku tikts saspertam ar zibeni, strādājot augstumā. Čunftes, kurās apvienojās jumiķi - augstkāpēji, drīzāk tuvinājās mākslinieku apvienībām. It īpaši liela drosme bija nepieciešama arī nodarbojoties ar papildus pārklājumu (zeltījumu) veidošanu. Līdz ar to jumiķis ar pilnām tiesībām tika iemužīnāts arī tēlniecībā.
Brīnišķīgais arhitekts Vilhelms Bokslafs, kas bija liels gotikas cienītājs un gandrīz katrai, arī laicīgai ēkai, centies piešķirt "kaut ko no gotiskās baznīcas", ne velti novietojis uz pārbūvētās Vecrīgas mājas jumta draisko jumiķi ar saviem atribūtiem, un viņš patiesi izskatās esam rados savam franču amata brālim, kas stāv Briselē. Mūsdienās Latvijas Amatniecības kamerā ietilpst arī jumiķu brālība, kuras statūti nedaudz atgādina vecos Viduslaiku noteikumus, kad māceklim pirms kļūt par īstu jumiķi, jāiziet arī zeļļa prakse.