ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Juvelieris (ювелир, lapidary, jeweller)

- speciālists vai mākslinieks, kas izgatavo rotaslietas un greznuma priekšmetus, pārsvarā izmantodams cēlmetālus (zeltu, sudrabu, platīnu), kā arī dārgakmeņus un pusdārgakmeņus, apstrādājot tos, pulējot un gravējot. Kā juvelieri sākuši savu karjeru vairāki slavenie tēlnieki, starp kuriem visslavenākais bija Renesanses dižgars Benvenuto Čellini. Viņš sāka ar grezniem zelta sālstraukiem, bet beidza ar bronzas Perseja statuju, kura joprojām grezno viņa dzimtās Florences Sinjorijas laukumu. Mūsdienās šis jēdziens vairāk saistīts ar dārgakmeņiem, bet īpašības vārds juveliers nozīmē kaut ko ļoti smalku un skaistu. Visos gadsimtos šis arods izraisījis gan apbrīnu, gan nenovīdību. Arī lielākie skandāli un noziegumi vēsturē allaž bija saistīti ar juvelieriem un viņu izstrādājumiem, it īpaši gredzeniem un kaklarotām. Viena no šīm (karalienes Marijas Antuanetes kaklarota) pat esot paātrinājusi LIelo Franču revolūciju.
Juvelieru izstrādājumu vēsture sniedzas gadu tūkstošos p.m.ē., tomēr zināms, ka dzintars kļuvis par vienu no pirmajiem īstajos juvelierizstrādājumos izmantojamo pusdārgakmeni – ne tikai Baltijā, bet arī Tuvo Austrumu valstīs un Marokā. Mūsdienu Latvijas juvelierus sagatavo Oļegs Auzers. Viņš savā saitā apgalvo, ka šis arods nodrošinot augstu materiālu labklājību, bet noklusē aroda bīstamību.

1. attēlā - Petrus Kristus "Juvelieris savā veikalā", 1449.g., Metropoles muzejs, Ņujorka.

2. attēlā - vācu juvelieru XIX gs. sākuma izstrādājumi no "Rīgas biržas" muzeja kolekcijas.