Kristus ciešanas (Страсти Христовы, Passions of Christ) - ar to pieņemts apzīmēt Kristus dzīves pēdējo īso posmu, sākot ar viņa ierašanos Jeruzalēmē nedēļā, kad jūgu tauta gatavojas Lieldienu svētkiem un beidzās ar sišanu krustā, kas veido centrālo notikumu kristietībā. Šis posms sākas ar Kristus triumfālo ieiešanu (iebraukšanu) Jeruzalēmē un tajā ietilpst Svētais vakarēdiens, Luģšanās olīvu Dārzā ar sekojošo Jūdas nodevību un Kristus apcietināšanu, tiesu un Golgātu. Atbilstoši Evaņģēlijam, kalns Jeruzalēmes mūru tuvumā, kur Kristus tika krustā sists. Golgāta pati par sevi bija noziedznieku soda vieta. Mākslā šo sižetu parasti attēlo ar krustā sisto Kristu priekšaglā (ir arī varianti ap pārējiem sodītiem laupītājiem). Tāpat izplatīts sižets ir arī ceļš uz Golgātu vai Sāpju Ceļš (Via Dolorosa). Kad XVI gadsimta beigās parādījies Evaņģēlija tā saucamais Karaļa Jēkaba tulkojums, vārda Golgāta vietā dažreiz lieto vārdu Kalvārija, kas ir tuvāks latīņu transkripcijai. Par Golgātu pārnestā nozīmē sauc ciešanas un mocības. Līdz mūsdienām vairākās katoļticīgajās valstīs ārpus Svētās Zemas ir izveidotas savas Kalvārijas, kurās pirms Lieldienām ticīgie izstaigā kaut ko līdzīgu paša Kristus ceļam, turklāt daži pat nes smagus koka krustus. Eksistē arī cits apzīmējums - Kristus pasijas (tulkojumā no latīņu valodas). Ar pasijām, savukārt, apzīmē arī skaņdarbus, kuri veltīti Kristus vai svēto ceišanām. 2004. gadā ASV tika uzņemta filma ar Melu Gibsonu Kristus lomā, kuras pamatā bija Jaunās Derības teksti. Filma izraisīja pretrunīgus viedokļus. Ar ciešanām saistīti arī ērkšķu vainags un krustā sišana. Latvijas katoļu baznīcās Kristus ciešanas ir mākslas sižets, kur tiek attēlotas Jēzus Kristus dzīves un mocības pēdējās 12 stundās, sākot ar lūgšanos olīvu dārzā un beidzot ar krustā sišanu. Parasti katoļu baznīcu sienās tiek novietotas gleznas ar speciālu numerāciju katrai no pēdējām 12 Kristus dzīves stundām. 1. attēlā - Antonio Gaudi "Golgāta" (Svētās Ģimenes baznīcas ārsiena), Barselona, Katalonija, Spānija. |