ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kains un Ābels (Каин и Авель, Cain and Abel)

- atbilstoši Vecajai Derībai, Ādama un Ievas divi dēli. Kains tiek raksturots kā zemnieks, kurš audzē labību, bet viņa jaunākais brālis Ābels ir gans. Kains bija pirmais, kurš piedzima, bet Ābels - pirmais, kuram bija lemts nomirt. Kains pastrādā pirmo slepkavību, jo ir greizsirdīgs uz brāli, kura upuris Dievam bija paticis labāk. Tēlaini to var uztvert kā zemkopju pārsvaru pār ganiem, vai arī nākamās kultūras centienus apspiest iepriekšējo. No otras puses, Kainu un Ābelu uzskata par arhetipiem izsenis pastāvošajā brāļu konkurencē, kas vēlāk kļūst par naidīgo brāļu pāru tēmu pasaules vēsturē un mākslā. Ir arī versija par to, ka Kains bija cēlies no kritušā eņģeļa. Ar šo Bībeles epizodi saistīta virkne seno teicienu un jēdzienu, kaut vai Kaina zīmogs, Kaina lāsts utt.
Reiz Dievs radīja eņģeli. Šis eņģelis bija neuzvarams. Dievs lika eņģelim apsargāt Kainu pēc tam, kad tas bija nositis savu brāli Ābelu. "Kāpēc tu par šo slepkavu tā rūpējies?"- citi eņģeļi neizpratnē jautāja Dievam. "Tāpēc, ka man ir vajadzīgs arī pēdējais no cilvēkiem"- Dievs atbildēja. Tā ir pasaka bērniem, ko sacerēja mūsu populārais mācītājs Juris Rubenis, un ko publicēja avīze "Diena". Latviešu literatūrā Kaina un Ābela problēmu aplūkojuši Viktors Eglītis savās "Pasaules mistērijās", bet Ēriks Ādamsons novelē "Kaina skaudība".

1. attēlā - Bartolomeo Manfredi "Kains nogalina Ābelu", apm. 1600.g., Mākslas Vēstures Muzejs, Vīne, Austrija.

2. attēlā - Anrī Vidals "Kains", 1896.g., statuja Tilerī dārzā, Parīze.