Kapsēta (кладбище, cemetery, graveyard)

- definē kā laukumu vai noteiktu teritoriju, kas atvēlēta mirstīgo atlieku novietošanai un mūsdienās vairs nav obligāti piesaistīta baznīcas rituāliem. Senatnē šādas "mirušo pilsētas" veidoja veselas ielejas (Ēģiptē) vai tika izvietotas pazemē (Romas katakombas). Šo principu līdz mūsdienām saglabājuši vairāki pareizticīgo klosteri, apglabājot mirušos mūkus (Pečoru klosteris Krievijā, netālu no Igaunijas robežas). Atkarībā no apglabātajām personālijām un mākslinieciskā noformējuma kapsēta dažkārt pārvēršas par tūrisma objektu - Perlašēza kapsēta Parīzē, San Mikele sala Venēcijā, Novodevičje kapi Maskavā u.c.
XVIII gadsimta beigās uz pašreizējās Miera ielas galu, toreizējo tālo Rīgas nomali, sāka pārvietot apbedījumus, kuri agrāk tika veidoti baznīcu velvēs, vismaz attiecībā uz turīgākajiem iedzīvotāju slāņiem. Patlaban tas, ko pieņemts uzskatīt par Lielajiem kapiem, atrodas starp Mēness ielu un dzelzceļu Saulkrastu virzienā.