- grieķu mitoloģijā mežonīga būtne ar ķermeņa apakšdaļu kā zirgam, bet augšdaļu - kā cilvēkam; kentauri, atšķirībā no divkājainajiem satīriem, bijuši četrkājaini; mītos un leģendās pieminētie senākie kentauri pieder vīriešu dzimumam un dažkārt izceļas ar īpašu gudrību kā meža dēmoni un simbolizē cilvēka varu pār dzīvnieku (jātnieks, kas valda pār zirgu). Ļoti izplatīts sižets antīkajā mākslā un Renesansē. Lielākā glezna no LNMM krājumiem un vispār lielākā glezna Latvijā ir austriešu XIX gadsimta gleznotāja Hansa Makarta audekls "Lapitu un kentauru cīņa" (190,5 x 381,5 cm) neobaroka stilā; šī glezna skaitās četrpadsmitais no 100 lielākiem mākslas dārgumiem Latvijā. Gleznā attēlots sengrieķu mīta sižets, kad lapitu ķēniņa dēla kāzās kentauri mēģināja nolaupīt līgavu. Arī mūsdienu gleznotājai Aijai Zariņai ir audekls ar nosaukumu "Kentaurs, putns un zilonis III".
