Kolekcionārs (коллекционер, collector)

- tas ir cilvēks, kas vāc un sistematizē vienveidīgus priekšmetus, veido kolekciju. Daļēji tas ir hobija vai garās aizraušanās ar kaut ko veids. Kolekciju veidi mēdz būt visai dažādi - mākslas priekšmeti, markas, senās monētas (numizmats), porcelāns, pat tabakdozes un pīpes. Kolekcijai rodas vērtība galvenokārt tad, kad tās elementi tiek sistematizēti un aprakstīti, kad krājējs vadās no noteiktas idejas un zināšanām. Dažreiz, kad vērtīga kolekcija tiek atstāta pilsētai vai valstij, uz tās bāzes veidojas muzeji. Tādā veidā radās slavenā Tretjakova galerija Maskavā, Frika galerija Ņujorkā, Rodēna muzejs Parīzē - tur gan pārsvarā ir paša dižā tēlnieka darbi, bet ne tikai. Sevišķi interesanti ir tie kolekcionāri, kuri vienlaikus bija arī zinātnieki, ceļotāji un pētnieki, it īpaši, ja viņi vēlāk novēlēja savas kolekcijas dzimtajai pilsētai, tādējādi radot bagātus muzejus. Viens no tiem bija Ernsts Grandidjē, franču rūpnieks un naturālists, kas novēlēja savu porcelāna kolekciju Luvrai.
Viens no slavenākajiem Rīgas XVIII gadsimta kolekcionāriem bija ārsts un bibliogrāfs Nikolajs Himzelis. Dzimis Rīgā, mācījies Domskolā, studējis medicīnu Kēnigsbergā un Getingenē. 1715. gadā ieguvis medicīnas doktora grādu. Daudz ceļojis un sakrājis lielu bibliotēku, kā arī vēstures, dabaszinātņu priekšmetu un mākslas darbu kolekciju. Vēlāk šo kolekciju N.Himzeļa māte nodevusi Rīgas pilsētai. 1773. gadā ar Rīgas rātes lēmumu tika nodibināts N.Himzeļa muzejs (Himzeļa kabinets), kas bija pirmais muzejs Rīgā. Savukārt, viena no lielākajām mūsdienu mākslas priekšmetu kolekcionārēm spāņu deju dejotāja Marta Alberinga 1999. gadā atdāvināja savas kolekcijas Rīgas un Valmieras muzejiem, kur tās arī ir aplūkojamas.