Klasiskā arhitektūra vai agrīnais klasicisms (классическая архитектура или ранний классицизм, Classical architecture)

- cēlusies no senās Grieķijas un senās Romas arhitektūras, un pat pēc Romas impērijas bojāejas tās tradīcijas saglabājās Rietumeiropas lielākajā daļā. Savukārt, Bizantijas impērijā uz šo klasisko elementu pamata izveidojies īpašais Bizantijas stils. Agrīnais klasicisms Eiropā sākās Karolingu dinastijas laikmetā. Par klasiskās arhitektūras pazīmēm uzskata noteiktu kolonnu veidojumu ar to dalījumu pēc orderiem, arku sistēmu un sekošanu antīkās mākslas kanoniem. Renesanses laikmetā aizraušanās ar klasisko arhitektūru, it īpaši kolonādēm, kļūst redzama, tomēr tā vairs tik stingri netiecas pēc kārtības, pieļaujot atkāpšanās no tās. Vēlāk ar klasisko arhitektūru aizraujas autoritārie valdnieki - sākot ar Napoleonu un beidzot ar Staļinu un Hitleru.
Dabiski, īsto klasiskās arhitektūras paraugu Latvijas teritorijā nav un nevar būt, tomēr šīs arhitektūras atskaņas redzamas gan klasicisma laikmeta muižās (Mežotnē, Dzērbenē, Straupē u.c), neoklasicisma celtnēs un pat VEFa kultūras pilī, XX gadsimta totalitārā režīma piemineklī. Mežotnes dzimtmuižas īpašnieki fon Līveni XVIII gadsimta beigās bija pasūtījuši Pēterburgas galma arhitektam Džakomo Kvarengi savas klasicisma stilā ieplānotās pils metu. Mūsdienās pilī notiek koncerti un svinīgi pasākumi, bet pati pils ir klasicisma ainavu parka cetntrālā daļa.