Kokošņiks (кокошник (архитектура), kokoshnik, corbel)

- noapaļots vai ķīļveida dekoratīvais ārsienu elements tradicionālajā Krievijas arhitektūrā, pēc formas atgādina attiecīgo neprecēto jaunavu nacionālo galvastērpu Senajā Krievzemē. Atšķirībā no nesošajiem velvju elementiem, kokošņikam arhitektūrā ir tīri dekoratīvā funkcija un slodzi tas nenes. Pašā Krievijā sakrālajā celtniecībā ārkārtīgi izplatīts elements, it īpaši XVI-XVII gadsimtā, ar to dekorēja gan slīpo jumtu pamales, gan novietoja kokošņikus gar logiem, gan kārtoja rindās gar velvēm. Kokošņikus izvieto gar ārējām sienām, pie baznīcas daudzskaldņu telts pamata, dekorē logu augšējās apmales. Parasti kokošņikus kārto līmeņos, turkāt katra nākamā līmeņa velvjsienas ir mazākas izmēros. Ļoti savdabīgs un krāšņs dekorējums, ko izmantoja arī krievu historicisma laicīgajās celtnēs.
Latvijā kokošņikus var aplūkot vairāku pareizticīgo baznīcu arhitektūrā, tie parādījās reizē ar krievu meistaru un strādnieku ierašanos sākotnēji hercoga Bīrona piļu celtniecības laikā. Tomēr labāk saglabājušās pareizticīgās baznīcas, kuras celtas sākot ar XIX gadsimta otro pusi. Savukārt, māksliniece Anitra Bērziņa izpelnījusies plašu popularitāti gan Latvijā, gan ārpus tās, veidojot dažadas kompozīcijas ar stikla kokošņikiem.