Karnevāls (карнавал, carnival)

- tautas svētki zem klajas debess; tiem raksturīgi gājieni, teatralizētas spēles, rotaļas, dejas; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā, arī masku balle. Karnevāla atribūts - pārģērbšanās, tas ir notikums, kura laikā zūd atšķirības starp kārtām, tautām un pat dzimumiem. Vēsturiski tulkojumā no latīņu valodas vārds nozīmē "ardievu, gaļa", jo to parasti svin nedēļā pirms gavēņa sākuma, kā atvadas no ziemas priekiem. Tālab karnevālu svinības īpaši izplatītas katoļu zemēs - Itālijā (slavenie Venēcijas karnevāli), Dienvidamerikā (Riodežaneiro), kuram gatavojas visi iedzīvotāji, no miljonāriem līdz trūkumcietējiem.
Par vēsturiskām karnevāla tradīcijām Latvijā zināms maz, jo pēdējos gadsimtos Latvija (izņemot trūcīgāko novadu Latgali) bijusi pārsvarā luterticīga. Tomēr jau kopš 1973.gada atkārtojas slavenie Mākslas akadēmijas karnevāli, kuros grūti tikt, bet pēdējos gados karnevālus organizē ēnu dienā gan pilīs, gan slidotavās (Lido) un pat uz Daugavas ledus. Topošo mākslinieku karnevāli sākās jau Pirmās Republikas laikā un norisēs piedalījās virkne slavenību, tādu kā Romāns Suta, Auseklis Baušķenieks un Anšlavs Eglītis.