Konstruktīvisms (tēlotājā mākslā) (Конструктивизм, constructivism (art))

- ir virziens arhitektūras filozofijā un tēlotājā mākslā, kas sākotnēji radies pēcrevolūcijas Krievijā ap 1919 gadu, un tā pamatā bija autonomās mākslas idejas noraidīšana. Kustības pamatidejas bija saistītas ar vēlmi vienot dažādus mākslas veidus, piešķirot tiem sociālo skanējumu. Konstruktīvisms izpaudās (un turpina to darīt) poligrāfijā, glezniecībā, fotogrāfijā un grafiskajā dizainā. Piemēram, tas izpaudies kā fotogrāfijas kompozīcijas tuvināšana ģeometriskām formām, no paradoksālā skatpunkta, pielietojot tilpuma samazināšanu (ar to aizrāvies viens no konstruktīvisma dibinātājiem Aleksandrs Rodčenko). Konstruktīvisma idejas spēcīgi ietekmēja XX gadsimta tēlotājo mākslu it īpaši grafikas un industriālā dizaina jomā, kā arī scenogrāfiju, teātri, baletu, mūziku un pat modi, kur sākās aizraušanās ar taisnām līnijām un ģeometriskām formām. Konstruktīvisms glezniecībā centies ieturēt stabilu krāsu gammu: melnais, sarkanais, baltais un pelēkais ar nelielām zilā un dzeltenā piedevām. XX gadsimta otrajā pusē konstruktīvisms tēlotājā mākslā uz vairākiem gadu desmitiem zaudēja savas pozīcijas, bet 1980.gadā grafiķis un dizainers Nevils Brodijs (Neville Brody) sācis veidot plakātus konstruktīvisma stilā, kas atmodinājis publikas interesi, un nodrošinājis šīm idejām jaunu elpu.
Izcilākais un ārpus Latvijas visplašāk atpazīstamais mākslinieks Georgs Klucis, kura dzīve traģiski aprāvās Staļina represiju laikā 1938. gadā, pēc savas pārliecības un daiļrades grafiskā mantojuma bijis īstens konstruktīvists, par ko Latvijas publika varēja pārliecināties 2014.gadā plašajā darbu izstādē "Kāda eksperimenta anatomija". Viņa ģeometriskie eksperimenti ieturēti tipiskajā konstruktīvistu krāsu gammā.