Kanopa (Канопа, canopic jar) grieķu Κάνωβος vai latīņu Canopus

- bija Senās Ēģiptes rituālais trauks, visbiežāk alabastra krūka ar vāku cilvēka vai kāda dzīvnieka galvas izskatā. Tādos traukos ēģiptieši uzglabāja iekšējos orgānus, kas tika izņemti no miroņa ķarmeņa pirms mumificēšanas. Sākotnēji orgāni tika rūpīgi skaloti, bet vēlāk iegremdēti traukos ar balzamējošo šķidrumu; šo šķidrumu ieveda no Kanobas (vieta arī noteica trauka nosaukumu). Vissenākās kanopes atrastas valdnieces Hetepheresas (slavenā faraona Heopsa mātes) kapenēs 1925.gadā. Teorētiski katrai mumijai bija iecerētas četras kanopes. Attiecībā uz vākiem - viens bija rotāts ar paviāna galvu (dievs Hapi); traukā glabājās plaušas. Otrs - ar vanaga galvu (Kvebehsenufs), kur lika zarnas. Trešais ar šakaļa galvu (dievs Duamutefs) bija paredzēts kuņģim, un ceturtajā - ar cilvēka galvu (dievs Amsets) - ievietoja aknas. Visi augšminētie bija valdnieka-dieva Hora dēli.
Spriežot pēc kanopu satura aprakstiem, tā, ko bija iespējams aplūkot muzeja "Rīgas Birža" Senajai Ēģiptei veltītajā ekspozīcijā, bija domāta augstdzimušā ģenerāļa balzamētajām zarnām, jo tās vāks bija ar vanaga galvu.