Kapara (vara) jumts (медная крыша, copper roof)

- vai, biežāk, kapara kupols, ir ieņēmis īpašu vietu - sākotnēji garīgo celtņu, bet vēlāk arī laicīgo ēku darināšanā, ko nosaka vara īpašības. Sākot ar katedrālēm un pilīm, no dzīvojamām mājām līdz iestādēm, varu izmanto dažādos arhitektūras elementos, tai skaitā arī notekcaurulēs - gan vienkāršajās, gan dekoratīvajās, darinot smailes, sienu pārsegus un celtnes savienojumus. Vara izmantošana arhitektūras vēsturē saistīta ar tā izturīgumu, stiprību, pretkorozījas īpašībām, kā arī kapara segumu dekoratīvo izskatu. Sākotnēji segums ir spožs, zeltains, bet ar laiku iegūst cēli zaļganu krāsu (oksidējies jeb apsūbējis varš), kas tālāk nerūsē un nedilst. Tālab ir iespējams atšķirt kapara segumu no citiem metāliem, jo tam nav vajadzīga nedz zeltīšana, nedz krāsošana. Kaparu izmanto arī interjera elementu darināšanai, piemēram, ūdensvadam un apsildīšanas caurulēm vannas istabās.
Kapara segumus Latvijā līdz pat XX gadsimtam varēja sastapt baznīcu piramidālajos jumtos un kupolos, vēlāk parādījās arī turīgāko savrupmāju kapara jumti. Vairāku Rīgas baznīcu torņu piramidālie jumti (tai skaitā Jēkaba baznīca) vai barokālās bruņucepures tāpat ir darinātas no kapara un jau ir pamatīgi apsūbējušas, respektīvi, izskatās zaļganas, toties svaigi restaurētais Doma baznīcas barokālais tornis pagaidām spīd visā godībā, piešķirot īpašu skatu Rīgas panorāmai.