ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kronis (корона, венец, coronet, crown)

- vienkāršotajā izpratnē ir vainagveidīga grezna galvasrota, valdnieka varas simbols, kā arī pats vainags. Kronis pats par sevi bieži vien kļūst par mākslas priekšmetu, jo tā veidošanā piedalās labākie juvelieri, senākie zeltkaļi. Kroņa veidi ir visai dažādi, sākot ar dārgakmeņiem un valsts simboliem rotātām zvērādas cepurēm (tāds ir Britu impērijas valsts kronis, ko rotā Melnā prinča rubīns vai slavenā Krievijas "Monomaha cepure" ar smailu konusu, ko vaiņago krusts) līdz vieglākiem un smalkākiem kaltiem dārgmetālu vainagiem ar zobainu virsmu, tāpat bagātīgi izrotātiem ar dārgakmeņu kompozīcijām. Viduslaiku tradīcijā arī augstmaņiem bija hierarhijai atbilstošie kroņi. Tā, XIV gadsimta Francijas pērs drīkstēja ceremoniju laikā likt galvē kroni ar astoņiem zobiem un lilijām - Kapetingu varas simbolu. Savukārt, mākslinieki, atveidojot vēsturiskus sižetus vai pašu valdnieku parādes portretus, allaž ar lielu pietāti gleznojuši kroņus.
Kaut arī daži Latvijas vēsturnieki mēdz lietot vārdus "ķoniņš" vai "ķēniņš", aprakstot senlatviešu proto-valstu valdniekus (Lamekinu, Viesturu, Kaupo u.c.), par viņu kroņiem nekādu ziņu nav. Savukārt, vaiņags - būtībā kroņa ekvivalents, sastopams gan dainās, gan arī to mākslinieku darbos, kurus interesē folklora un tautas tērpi. Tā, Nīcas meiteņu galvas rotā pērlēm dekorēti vainagi- koši kroņi ar zobiņiem.

1. attēlā - Fridrihs fon Amerings "Austrijas imperators Francis II", 1832.g., Mākslas vēstures muzejs, Vīne, Austrija.

2. attēlā - Džemma Skulme "Nīcas meitas", 1998.g.