Kaļķakmens slāneklis (известняк слоистый, limestone schist)

- sens nogulumiezis, vērtīgs celtniecības materiāls. Sastāv pārsvarā no kalcīta un sastopams tādās vietās, kur no apakšzemes izplūst ar bikarbonātiem piesātināti ūdeņi. Akmens ir porains, tajā pat saglabājušās pārakmeņojušos augu paliekas. Kaļķakmens ir viegli apstrādājams gan ar zāģi, gan ar griezni, gan ar nazi, turklāt augstumā tas sacietē, vēlāk kļūdams sala izturīgs. Arhitektūrā no tā izzāģē apdares nelīdzenās virsmas, skulptūrā - vispārinātus un vienkāršotus tēlus. Senākais saglabājies kaļķakmens apdares paraugs - Lielā Gizas piramīda Eģiptē, viens no kādreizējiem septiņiem pasaules brīnumiem.
Latvijā pietiekami izplatīts derīgais izraktenis, dabiskais celtniecības materiāls, izmantojams pieminekļiem un sabiedriskām celtnēm. Jautājums par kaļķakmens plašu izmantošanu pacēlās Latvijā pirmo reizi, izstrādājot Brāļu kapu memoriāla koncepciju, jo bija nepieciešams liels izturīga akmens daudzums, bet granīta izmantošana būtu pārāk dārga. Latvijas universitātes ģeologi uzgāja lielas kaļķakmens slānekļa atradnes Allažos, netālu no Rīgas, kas arī vēlāk tika izmantots Brāļu kapu noformēšanā. Mūsdienās lielākās kaļķakmens atradnes Latvijā sastopamas Saldus rajonā.