Kapenes (гробница, sepulchre, crypt)

- arhitektūras celtne (veidojums), kurā atrodas nelaiķa pīšļi un kura iemūžina atmiņas par aizgājēju. Kapu kapenes parasti tiek veidotas vai nu atbilstoši laikmeta valdošajam stilam, vai nu attiecīgās dzimtas tradīcijām. To skulpturālais rotājums bieži satur ģerboņus un kristīgo simboliku. Kapenes zem baznīcas sauc arī par kriptām, bet tās mūsdienās galvenokārt satur tikai valdnieku dzimtu apbedījumus. Tā, Berlīnes katedrālē atdusas visas Hoencollernu dzimtas aizgājēji. Kapeņu rotājumā var ietilpt skulptūras un kolonnas, kuru stils saglabā atmiņas par kādreizējām gaumes prioritātēm. Kapenes ir dažādu mākslas pārstāvju īpaši iecienītas. Kādreiz tās gleznoja romantiskie mākslinieki un aprakstīja sentimrentālie dzejnieki, bet mūsdienās kapenēs notiek šausmu filmu darbība un slepenie rituāli.
Latvijā saglabājušās vairāku tipu kapenes, diemžēl visai bēdīgā stāvoklī. Dažas no tām iespējams aplūkot Lielajos kapos, kā arī Jelgavas pils (pašreizējā Lauksaimniecības Universitātes) pagrabos. Īpaši iecienīts ir gotiskais stils, jo vācbalu muižniecība, kuras pārstāvjiem tika veidotas šīs kapenes, pārsvarā saistīja savus radu rakstus ar vācu gotiku. Marģers Zariņš sarakstījis vairākus stāstus no "kapu sērijas", kur būtiska loma atvēlēta Fītinhofu dzimtas kapenēm Lielajos kapos.