Kārta, trešā (третье сословие, third estate)

- pirmsrevolūcijas Francijā visi pārējie iedzīvotāji, gan pilsētnieki, gan zemnieki, kas neietilpa divās pirmajās kārtās un maksāja nodokļus. Trešā kārta uzsāka cīņu par savām tiesībām jau Viduslaiku beigās, turklāt šīs cīņas vadīja pilsētu buržuāzija, veidodama savu pārstāvju palātas. Cīņa bija visai sīva un trešās kārtas vadoņi, tai skaitā Parīzes tirgoņu prevo Etjens Marsels jau XIV gs. vidū pēc panākumiem cīņās pret karali, beigās tika nodevīgi noslepkavots, tomēr pateicīgā trešā kārta vēlāk uzcēla viņam pieminekli Parīzes centrā. Francijas Lielās Revolūcijas sasniegumi arī saistīti ar trešās kārtas izcilo lomu feodālisma palieku likvidēšanā.
Latvijas trešā kārta ir, pēc Andrieva Niedras definīcijas, "sīkgrutnieku bērni", tie, kas aiziedami no laukiem, sākot ar XIX gs. veidojuši pirmos izglītotos pilsētniekus- latviešus un arī cīnījušies par to tiesībām visās iespējamās jomās- tirdzniecībā, kultūrā, izglītībā, uzņēmējdarbībā u.c. Šo cilvēku likteņi attēloti latviešu literatūrā Augusta Deglava romānā "Rīga", pirmā daļa "Patrioti" (1911.g.), otrā daļa "Labākās familijas" (1920.g.).