Katakombas (катакомбы, catacombs) latīņu: cata tumbas

- dabiski vai mākslīgi veidota pazemes eju sistēma; tur iespējams apbedīt mirušos (klosteru katakombās); tāpat agrīnie kristieši Romas katakombās veidoja savas pirmās draudzes, slēpjoties no vajāšanas. No šī vārda cēlies arī mūsdienu jēdziens par “katakombu baznīcu”, kas nav atkarīga no laicīgās varas. Literatūrā katakombas parādās gan gotiskajos romānos, gan slavenajā Viktora Īgo grāmatā "Nožēlojamie", kur Žans Valžans, izstaigādams Parīzes katakombas, glābj ievainoto Mariusu.
Arī Latvijā ir savas "gandrīz katakombas", kuras gan saistītas nevis ar tiem, kas glābjas no vajāšanas, bet ar tiem, kas plāno karus un rēķinās ar to sekām. Netālu no Rīgas, tomēr attālumā, kas garantētu zināmu drošību iespējamā kodolkara gadījumā, PSRS militāristi deviņus metrus zem zemes iekārtoja milzīgu bunkuru 2000kv.m platībā savām vajadzībām. Slepenības zīmogu tam noņēma tikai 2003.gadā. Tā bija viena no stratēģiski vissvarīgākajām vietām Padomju Latvijā ar autonomu saimniecisko struktūru un tā laika vismodernāko aprīkojumu. Gribētāji var apmeklēt šīs "katakombas" un iepazīties ar XX gadsimta 80.-to gadu elites dzīvesveidu, iepriekš piesakot ekskursiju Līgatnes "Pansionātā".