Klosteris (монастырь, cloister)

- vienas ticības brāļu (katoļticības vai pareizticības) viena dzimuma pārstāvju apvienības forma ar vienādotu askētiskās dzīves kārtību kopējās sakrālajās un sadzīves telpās. Reformācija klosterus neatzīst. Vīriešu klosteri angliski parasti sauc arī par friary, monastery, bet sieviešu klosterus – par nunnery, convent. Gadījumā, kad klosteris bija īpaši ievērojams pateicoties vai nu piederībai varenam ordenim, vai nu kādam no laicīgajiem valdniekiem, to saukuši par abatiju. Starp slavenākajām ir Vestminsteras abatija Londonā ar angļu Panteonu un Klinī Francijā ar savu bibliotēku. Katoļu klostera celtņu kompleksā ietilpa mūku dzīvojamās ēkas ar cellēm, viena vai vairākas baznīcas un administratīvā ēka. Senākos pareizticīgo klosterus, kuri pildījuši arī cietokšņu funkcijas, sauc par Lavrām (Trīsvienības Sergija Lavra Krievijā, Kijevas- Pečoru Lavra Ukrainā).
Latvijā ir saglabājušies daži klosteri, tai skaitā Rīgā pareizticīgo sv. Trijādības klosteris, Aglonā – katoļu Aglonas bazilikas klosteris. Slavenākais tuvākais vīriešu klosteris atrodas Pečoros Krievijā netālu no Igaunijas robežas.