ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kolāža (коллаж, collage) franču: coller [kɔ.laːʒ]

- mākslas tehnika, kad papīra un auduma gabali, tāpat kā daži nelieli priekšmeti tiek pielīmēti pie plakanas virsmas. Kopumā tie ir mākslas darbi, kas tiek radīti no atšķirīgiem elementiem, kuru kombinācija sniedz negaidītu efektu. Par kolāžas elementiem var kalpot izgriezumi no žurnāliem un avīzēm, krāsaino papīru strēmeles un pat atgriezumi, fotogrāfiju fragmenti, audekla gabaliņi. Pirmie kolāžu sāka izmantot kubisti Georgs Braks un Pablo Pikaso. 1912. gadā Pablo Pikaso radīja slaveno “Kluso dabu ar krēsla pinumu”, un ar šo mirlki var uzskatīt, ka kolāža oficiāli kļuvusi par modernās mākslas atzītu sadaļu. Mūsdienu pasaulē kolāžas ir īpaši izplatītas, jo, pateicoties tehnikas sasniegumiem, amatieru līmenī ar tām var nodarboties jebkurš, kam ir šāda vēlēšanās - pateicoties interneta resursu tehnoloģiskajiem padomiem.
Par izcilu kolāžas meistaru uzskata latviešu izcelsmes mākslinieku Gustavu Kluci, kas 1938.gada februārī gājis bojā komunistu represijās Maskavā. 2014. gadā Latvijā notika plaša Kluča darbu izstāde, kuras ievērojamu daļu veidoja tieši kolāžas, turklāt to krietna daļa bija saistīta ar PSRS politisko reklāmu. Savos darbos Klucis pārsvarā izmantojis fotogrāfijas, tematisko tekstu un ģeometrisko formu kombināciju.

1. attēlā - Kurts Švitters "Undbild", 1919.g., Štutgartes pilsētas galerija, Vācija.

2. attēlā - Gustavs Klucis "Atlēti" no pastkaršu sērijas, 1928.g.