- posms, kas ir nepieciešams, lai būtu iespējama mākslas darba atjaunošana. Piemēram, pirms gleznas restaurācijas vajadzīga tās zinātniskā un tehnoloģiskā izpēte. Konservējot daļēji sabrukušās celtnes, veselos fragmentus norobežo tā, lai skatītājam rastos priekšstats par patieso ēkas uzbūvi. Dažreiz konservācija veicama gadījumos, kad restaurācijai (it īpaši ēkas) trūkst līdzekļu. Šādus konservācijas paraugus var aplūkot, piemēram, Bauskas un Cēsu ordeņa pilī, kā arī Raunas bīskapijas pilī. Arī Rīgā vairākas vēsturiski nozīmīgas celtnes tiek konservētas, diemžēl līdz īstai restaurācijai nenonākot.
1. attēlā - iekšējās sienas fragmenta konservācija Sforca cietoksnī Milānā.
2. attēlā - Hāmaņa muižiņas konservācija 2013.gada decembrī pēc 20 sabrukuma gadiem un ugunsgrēka, Rīga, Pārdaugava.
