- gotikas arhitektūrā izplatīts elements, kas noslēdz tornīšu smailes un veidots kā ziedpumpurs ar četriem vertikāliem atzarojumiem. Bieži šo elementu izkala no akmens, tas izcēla un izrotāja vertikālos celtnes elementus. Visumā nosaukums "krusta puķe" ir aptuvens, jo nebūt ne katrai puķei ir krusta forma. Tomēr gotisko baznīcu smaiļu dekorēšanā šai puķei ir tieši krusta forma, kura profilā pasvītro dekoratīvā elementa kristīgo nozīmi. Senatnē celtajās Latvijas gotiskajās baznīcās krusta puķes nav saglabājušās (vai arī nav bijušas), jo Ziemeļu gotikas arhitektūra bijusi atturīgāka un pieticīgāka. Toties neogotikas un historicisma celtnēs šo dekoratīvo elementu izmantojuši vairāki arhitekti. Krusta puķes vairumā rotā Vecās Ģertrūdes baznīcas tornīšus. Tāpat šāda puķe ļoti labi redzama uz Rīgas Pāvila baznīcas torņa smailes, jo arī šī baznīca būvēta neo-gotikas stilā. To projektējis arhitekts Gustavs Hilbigs, bet pēc viņa nāves darbu turpinājis arhitekta dēls Hermanis. Baznīca iesvētīta 1887. gadā.
1. attēlā - krusta puķes uz baznīcas smaliēm (Marija no Zīges), Vīne.
2. attēlā - krusta puķe uz Pāvila baznīcas smailes, Rīga.
