Kuzņecova porcelāns (Кузнецовский фарфор, Kuznecov's china)

- slaveno porcelāna un fajansa ražotni vecticībnieks Trofims Kuzņecovs nodibināja 1832.gadā Duļevas ciemā Vladimira guberņā netālu no Maskavas. Vecticībnieki Krievijā nedrīkstēja būt valsts dienestā un tālab pievērsušies sākotnēji tirdzniecībai, bet vēlāk - rūpniecībai. Lielāku uzplaukumu ražotne, kas pārtapa biedrībā, piedzīvoja sākot ar XIX gadsimta otro pusi, kļūstot par Krievijas galma piegādātāju, piedaloties ar milzīgiem panākumiem starptautiskajās izstādēs. Pēc revolūcijas Krievijā uzņēmums tika nacionalizēts un visumā panīka. Pēc PSRS sabrukuma ražotne Krievijā atjaunota, turklāt darbā pieaicināti bijušo ilgstoši uzņēmumā strādājošo dinastiju pārstāvji. Patlaban apvienība pārsvarā veic individuālus pasūtījumus Krievijas valdības, oligarhu un ārzemju bagāto interesentu labā.
Kuzņecova fabrika Rīgā ir tieši saistīta ar kādreizējiem uzņēmuma uzplaukuma gadiem, jo tika nodibināta 1841. gadā, ņemot izejvielas netālu no pašas rūpnīcas ēkas pie Daugavas. Sākotnēji fabrika ražoja pusfajansu, bet vēlāk, kopš 1851. gada, arī porcelānu, izveidojot milzīgu un ļoti populāru ražotni, kurā pirms I Pasaules kara strādāja 2650 cilvēki. Kara laikā krietna daļa fabrikas iekārtu evakuēta uz Krieviju, bet pēc kara 20.gadu sākumā ražotne atjaunota jau kā akciju sabiedrība. Fabrika intensīvi sadarbojās ar slaveno apgleznošanas biedrību "Baltars" un tās māksliniekiem. 1935. gadā Latvijas sūtnis Briselē uzdāvināja Beļģijas karalim pēc Romāna Sutas skicēm apgleznoto kafijas servīzi. Pēc neatkarības atjaunošanas Baltslāvu biedrība Pētera palastā sarīkoja Kuzņecova porcelāna izstrādājumu izstādi no veco rīdzinieku kolekcijām.