Licejs (Лицей, Lyceum) sengrieķu: Λύκειον [Lykeion] - senatnē - vieta Atēnu tuvumā, pie Apollona tempļa, kur mācīja viens no senatnes slavenākajiem domātājiem un zinātniekiem Aristotelis. Mūsdienās - arī vidējo speciālo mācību iestāžu nosaukums, kuru programma ir visai dažāda. Krievu vēsturē ir atstājis dziļas pēdas licejs, kas atradies Carskoje Selo netālu no Pēterburgas, un ko absolvējušas vairākas slavenības, tai skaitā dzejnieks Aleksandrs Puškins. Rīgas Ķeizariskais licejs (1675-1804) līdz 1710.gadam pastāvējis kā Kārļa skola, ko dibinājis Zviedrijas karalis Kārlis XI. Licēja strādāja Indriķa hronikas pirmais izdevējs J.Arnts un pazīstamais kultūras pētnieks, etnogrāfs un mākslinieks Johans Kristofers Broce (sk. Broces kolekcija). Vēlāk to nosauca par Ķeizarisko liceju (jau Rīgai esot Krievijas impērijas sastāvā), uzcēla tam jaunu ēku, mainīja orientāciju no klasiskās uz piesātinātu ar militārajām disciplīnām, bet 1804.gadā pārveidoja par ģimnāziju. Patlaban Rīgā par vienu no prestižākajām mācību iestādēm tiek uzskatīts Franču licejs (dibināts 1921.gadā ar Francijas vēstniecības atbalstu). Vēsturisko nosaukumu zaudēja okupāciju laikā un atguva 1990.gadā. 1. attēlā - ieeja Marselas Pardē (franču pretestības varones) vārdā sauktajā licejā Dižonā, Burgundija. |