Latviešu strēlnieki (латышские стрелки, Latvian riflemen)

- karavīri, kas speciālo Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās 1. pasaules karā, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas Pilsoņu kara kaujās. Kopumā astoņos strēlnieku pulkos dienēja aptuveni 40 000 kareivju. Viens no visvairāk atpazīstamajiem Sarkaniem strēlniekiem PSRS laikā bija Jukums Vācietis. Viņš bija Latviešu strēlnieku komandieris Pirmā Pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918.-1919.) Krievijas Pilsoņu kara laikā. Nošauts 1938. gadā sakarā ar apsūdzību par dalību "latviešu fašistiski-teroristiskajā spiegu organizācijā". Vēlāk daļa strēlnieku atgriezās neatkarīgajā Latvijā, bet citi palika Padomju Krievijā, turklāt viņu daļa gāja bojā Staļina represiju laikā. PSRS periodā tika izcelti un godināti tikai tā saucamie Sarkanie strēlnieki, kuriem bija veltīti gan speciālais muzejs (pašlaik Okupācijas muzejs), gan virkne pieminekļu.
Viens no izcilākajiem latviešu strēlniekiem bija profesionālais karavīrs un zemnieku dēls Frīdrihs Briedis. Pirmā Pasaules kara laikā, būdams drošsirdīgs izlūks, tika apbalvots ar virkni ordeņu, bet līdz ar Latviešu strēlnieku bataljona dibināšanu, kļuva par rotas komandieri. Piedalījies Ziemassvētku kaujās un ticis vairākkārt ievainots. Pēc 1917. gada revolūcijas viņš vadīja sacelšanos pret boļševikiem pie Volgas. 1918.gadā nošauts kā balto kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar visu šķiru Lāčplēša kara ordeni.