ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Likteņa dieves, moiras (Богини судьбы, Мойры, Morai, the weird sisters)

- grieķu mitoloģijā Moiras (latīņu valodā - Parkas, Fatas) ir likteņa dieves, kuras aužot cilvēka mūža dzīparu. Ģermāņu mitoloģijā šīs dieves sauc par Nornām. Apzīmējot nenovēršāmo, mēs runājām par fatālo, likteņa lemto. Dieves ir trīs -vērpēja Kloto, Lahēzisa - likteņa piešķīrēja un beidzot Atroposa - tā, kas seko likteņa nenovēršamībai. Atbilstoši grieķu mitoloģijai, Moiras ir neatkarīgas, vadās pēc nepieciešamības un likteņa nolemtības, sekojot, lai katram piešķirtais liktenis tiktu realizēts atbilsoši mūžības likumiem. Dieviem un cilvēkiem ir jāpakļaujas Moirām, vienīgi pats Zevs ir tiesīgs vismaz diskutēt ar viņām. Viņas pieminētas Homēra darbos un Platona "Republikā", kur tiek sauktas par Anankes (nepieciešamības) meitām. Dieves tiek uzskatītas par primārajām, tādām, kuras sastopamas vairāku seno kultūru (Ēģiptes, Indijas) mitoloģijā. Šekspīrs iesaistījis šīs dieves kā trīs burves savā lugā "Makbets", bet viņš šo ideju bija smēlies no senajām skotu leģendām. Vēlāk šie tēli parādās ne tikai uz skatuves, bet arī tēlotajā mākslā, un pat XXI gadsimta jauniešu subkultūrā ir to atskaņas - novele "The Third Witch" (Trešā ragana), kā arī personāži bestselleru sērijā par Hariju Potteru.
Latviešu folkloras viena no komplicētākajām dievībām, ko saista gan ar likteni, gan ar zemes un dabas spēkiem, ir Māra (skanējums pat nedaudz atgādina Moiru). Viņa ir materiālās pasaules pārstāve, sieviešu aizstāve. Ļoti izplatīts tēls visās mākslas jomās, ieskaitot dramaturģiju un mūziku. Literatūrā starp tām ir Māras Zālītes luga "Pilna Māras istabiņa", mūzikā - savulaik ļoti populāra Raimonda Paula dziesma ar Leona Brieža vārrdiem "Dāvāja, dāvaja, dāvaja Māriņa...Meitenei, meitenei, meitenei mūžiņu", kur tieši norādīts uz Māras saistību ar piešķirto likteni. Māras zīme parasti tiek attēlota kā vienādsānu trijstūris ar virsotni uz leju (atkal maģiskais trijnieks). To var attēlot arī kā līkloci, zalkti. Uz maizes klaipiem pirms likšanas krāsnī arī attēlotas Māras zīmes, šoreiz Māras krusts vai krustu krusts. Ir arī senākais Māras zīmes variants, vienkārši horizontāla līnija. Šīs zīmes, atbilstoši ticējumiem, piešķirot pamatīgumu un drošību, saistību ar dabas un zemes spēkiem.

1. attēlā - Johans Gotfrīds Šadovs "Trīs moiras", cilnis uz Aleksandra fon der Marka kapakmens, Berlīlnes Vecā Galerija.