Lāčplēsis (Лачплесис, Bearslayer (Lāčplēsis))

- latviešu eposa un teiku varonis, arī Andreja Pumpura tāda paša nosaukuma poēma un Raiņa lugas “Uguns un nakts” varonis, drošsirdības, uzticības un patriotisma simbols latviešu literatūrā un tēlotajā mākslā. Atbilstoši mītam, lācenes dēls, kam ir lāča ausis. Attēlots virknē pieminekļu – lielākoties cīnāmies ar Melno bruņinieku, krustnešu un iekarotāju iemiesojumu. Jelgavā 1932.gadā tika atklāts K.Jansona veidotais piemineklis pilsētas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”. Attēlā redzamais “Lāčplēsis”atgriezies nišā uz Saeimas ārsienas nesen – viņu nojauca II Pasaules kara laikā un tikai pēc neatkarības atjaunošanas sākotnējās skulptūras kopija atgriezusies savā vietā. PSRS laikos Lāčplēša vārds bija piešķirts vienam no bagātākajiem kolhoziem Latvijā Lielvārdes tuvumā - tur, kur atrodas teiksmainā "Lāčplēša gulta". Līdzīgi varoņi ir sastopami arī citu ziemeļu tautu sāgās, piemēram, slavenais Bearwolf angļu literatūrā.
Skulptūras grupa ar Lāčplēsi rotā Brīvības pieminekli Rīgā (bareljefs no kaļķakmens vai travertīna), akcentējot mitoloģiskā tēla lomu latviešu tautas cīņā par neatkarību. Šis tēls iemūžināts arī mūsdienu rokoperā vai Latviešu mūziklā ar Zigmāra Liepiņa mūziku un Māras Zālītes libretu pēc Andreja Pumpura eposa motīviem. Tās pirmatskaņojums 1988. gada 23.augustā Rīgas Sporta manēžā (Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienā) kļuvis par izcilu Trešās Atmodas notikumu un nacionālo hītu, bet vairākas dziesmas un to izpildītāji (Ivo, Ieva Akurātere) – par tautas Atmodas simboliem.