Lauvas (Львы, Lions)

- vissenākais monumentālās tēlniecības piemineklis Grieķijas Mikēnās, kur vārtu augšējā daļā atrodas divi milzīgu lauvu ciļņi, pasvītro šī majestātiskā dzīvnieka vietu kultūrā- gan antīkajā pasaulē, gan arī vēlāk- monoteistiskajās reliģijās. Lauva ir spēka, drosmes un pat cēluma simbols. Pat arābu pasaules pērlē Alambrā ir strūklaka, kas dekorēta ar lauvām. Lauvas attēls rotā gan valstu ģerboņus, gan ēku portālus un fasādes, gan tiek izmantots kā brīvi stāvoša statuja. Lauvas, līdzās sfinksām, bieži izmanto krastmalu dekorēšanai. Salīdzinājums ar lauvu literatūrā domāts kā pagodinājums. Lauvas vienīgais uzvarētājs varonis ir Hērakls; lauvas ādās staigāja slavenais romietis Antonijs, Cēzara draugs; safari lielākais medījums ir lauva. Lauva (Leo, Leons) ir Romas pāvestu un karaļu vārds.
Latvijas tēlotajā mākslā, sākotnēji ģerboņos un vēlāk skulptūrā - lauvas parādās reizē ar bruņniecību, heraldiku, baroka arhitektūru un Apgaismības laikmeta muižām. Iebrauktuve slavenajā Rundāles pilī arī noformēta ar pīlāru pāriem, kur novietotas lauvas. Rīgā, Brīvības ielā ir arī Lauvu nams, kura fasādi rotā lauvu maskas.