Leda un gulbis (Леда и лебедь, Leda and the Swan)

- ir stāsts un mākslas sižets, kas cēlies no Grieķijas mitoloģijas, kur Zevam izdevies savaldzināt Spartas valdnieka sievu Ledu milzīga baltā gulbja izskatā esot. Šīs savienības rezultātā piedzima skaistā Helēna (vienīgā Zeva meita no mirstīgās sievietes), kuras dēļ vēlāk izcēlies Trojas karš. Ir arī literāri aplūkota cita versija - Leda no savienības ar Zevu izdējusi divas milzu olas, no kurām izšķīlusies gan Helēna, gan viņas dvīņubrālis Polideiks. Antīkajā mākslā liela izmēra skulptūru par šo tēmu nav, toties sižets tika attēlots sīkplastikā, gemmās, un terakotas eļļas lampās. Saglabājusies arī IV gadsimta Kipras mozaīka ar šo sižetu. Vēlāk, pēc pamatīga pārtraukuma, sākot ar Renesansi, tēmai atkal pievērsušies gleznotāji, jo tā deva iespēju attēlot krāšņu un kailu sievietes miesu - ar zināmu erotikas pieskaņu. Ledu un gulbi tolaik gleznoja Leonardo, Koredžo un Rubenss - katrs atbilstoši savam skaistuma etalonam un izpratnei par erotikas pieļaujamo robežu.
Latviešu literatūrā un tēlotājmākslā ilgstoši tik "kutelīgi" sižeti nav cilāti, pirmais šo tradīciju lauzis Indulis Zariņš 1993. gada atbilstošā nosaukuma gleznā. Tomēr tur gulbis nebūt neatrodas bīstamajā tuvībā no priekšplānā gulošas Ledas, viņš ir kaut kur aizmugurē - putns kā putns, atšķirībā no Renesanses mākslinieku majestātiskā eksemplāra, iespējamā Zeva iemiesojuma. Savukārt, tēlnieces Viktorijas Pelšes jau XXI gadsimta sākumā veidotajā skulptūrā jūtama zināma tuvība antīkajam sižetam.