Lielā brīvības harta (Великая хартия вольностей, The Great charter of liberties, Magna Carta) latīņu Magna Carta

- ir ārkārtīgi svarīga vienošanās ar pavalstniekiem - dumpīgiem baroniem, ko 2015. gadā bija spiests parakstīt toreizējais Anglijas karalis Džons Plantagenets. Vienošanās tekstā nepopulārais valdnieks garantēja pavalstniekiem baznīcas tiesību saglabāšanu, apsolīja izbeigt pretlikumīgu baronu apcietināšanu, nodrošināt ātru un taisnīgu tiesu, kā arī samazināt feodālās iemaksas par labu tronim. Hartas ieviešanai vajadzēja sekot padomei, kas sastāvēja no 25 baroniem. Harta kļuva par svarīgu Anglijas politiskās dzīves daļu, turklāt katram nākamajam monarham bija jāatjauno paraksts zem dokumenta. Anglijas Parlamentam darbojoties gadsimtu gaitā, Lielās brīvības hartas loma samazinājās, bet XV gadsimta beigās interese par šo dokumentu atkal pieauga. Tolaik vēsturnieki un juristi bija pārliecināti, ka Harta bija kaut kas līdzīgs senajai Anglijas konstitūcijai (gandrīz vai Anglosakšu laikmetā it kā bijušajai), kas esot garantējusi individuālās angļu brīvības. Lielā harta izpelnījusies virkni atsauču daiļliteratūrā (un pat ģeogrāfiskajos nosaukumos), tā tiek pieminēta filmās, seriālos un datorspēlēs, bet karalis Džons ir kļuvis nevis par progresīvā, bet par galīgi vājā monarha - neveiksminieka simbolu. Savukārt, izcilais ASV prezidents F.D.Ruzvelts 1941.gadā savā inagurācijas runā atsaucies uz Lielo Hartu kā "iedvesmojošo agrāko dokumentu cilvēces demokratizācijas vēsturē". 2015. gada 15.jūnijā Lielbritānija ar vērienu atzīmēja šīs hartas 800.-to gadadienu.
Pēc būtības, arī 1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākās padomes Neatkarības deklarāciju var uzskatīt par Brīvības hartas analogu Latvijas valstiskuma atjaunošanas procesā.