Marija Magdalēna (Мария Магдалина, Mary Magdalene) no ivrita: מרים המגדלית‎, grieķu: Μαρία ἡ Μαγδαληνή

- ļoti svarīgs personāžs kristietībā, jo viņa iemieso sevī ideju par grēku nožēlošanu un izpirkšanu ar iespēju attīrīties. Bībeles grēciniece Marija Magdalēna ar savām asarām apslacīja Kristus brūces un ar garajiem matiem nosusināja viņa kājas. Rietumu kriestietībā pastāv uzskats, ka Marija Magdalēna kā Kristus sekotāja pēc viņa krustā sišanas devusies uz Franciju, un tur arī tikusi apglabāta. Sv. Marijas Magdalēnas kults sākotnēji parādījies Provansā ap VIII gadsimtu. Grēkus nožēlojošās Marija Magdalēnas attēlošana kļuva par izplatītu sižetu ikonogrāfijā un laicīgajā glezniecībā, turklāt par varones atpazīstamību kļuva galvaskauss un tās vaļējie mati (kārtīgas sievietes matiem vajadzēja būt vai nu apslēptiem zem aubes, vai nu sakārtotiem laikmetam atbilstošā frizūrā). Magdalēnas tēls parādījies pat XX gadsimta beigu bestselerā "Da Vinči kods", tikai tur viņa ir attēlota kā Kristus sieva, kas izraisījis sašutuma vētru ortodoksālo kristiešu aprindās.
Vecrīgā atrodas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca - viena no senākajām pilsētā, uzcelta XIII gadsimta nogalē. Atbilstoši leģendai, bijusi veltīta pirmajai lībiešu kristītajai meitenei. Sākotnēji baznīca bija vienkārša savā ārējā un iekšējā veidojumā, vairākkārt paplašināta, bet 1710. gadā izdegusi. Atjaunota, ilgstoši kalpojusi kā pareizticīgo baznīca, bet XX gadsimta 20.tajos gados pielāgota katoļu kulta vajadzībām. Vienīgā baznīca Rīgā, kur svētdienās visi dievkalpojumi (izņemot divas Mises) notiek latgaļu valodā. Savukārt, kanonam vislabāk atbilstošais Sv. Marijas Magdalēnas tēls uziets sv. Alberta baznīcā Rīgā.