Mona Liza (Džokonda) (Мона Лиза, Mona Lisa)

- Mona Liza", pazīstama arī kā "Džokonda", ir 16. gadsimtā Renesanses laikā Leonardo da Vinči gleznota glezna un viens no vispopulārākajiem glezniecības šedevriem. Tā kā mūža nogali slavenais Renesanses ģēnijs pavadījis Francijas galmā karaļa Franciska I aizbildniecībā Fontenblo pilī, glezna palika Francijā un tālab joprojām atrodas Parīzē, Luvras muzejā. Tā arī ir visvecākā glezna (radīta starp 1503.-1505.-to gadu), kura saglabājusies bez vēlākiem uzslāņojumiem. Par to, kas tieši kalpojis par gleznas modeli (sākotnēji par to uzskatīta Florences zīda tirgotāja Frančesko del Džokondo sieva Līza Gerardini), strīdās līdz pat šodienai, turklāt pastāv pat versijas, ka Mona Liza ir paša mākslinieka pārveidots pašportrets, un tieši tur arī slēpjas šīs gleznas smaida neizprotamais valdzinājums.
"Mona Līza ir vīrietis. Mona Līza ir princese. Vai staigule, vai transvestīts, vai pat Leonardo māte". Šādu viedokļu dažādību piedāvā spoki.tvnet.lv/vēsture 2014.gada aprīlī. Savukārt, grāmatnīca "Valters un Rapa" piedāvā tulkoto Dž. Kalogrdisas romānu "Es, Mona Liza". 2013.gadā Latvijas portāls LSM.lv, kurā tiek atzīmētas ievērojamo notikumu jubilejas, publicējis informāciju par to, ka "Džokondas" slavu zināmā mērā izprovocēja 1913.gada 12. decembrī atrastais pirms diiviem gadiem no Luvras pazudušais Mona Lizas portrets. Tiek izteikta visai apšaubāma versija, ka tieši zādzība ar skaļu atrašanu nodrošināja gleznai slavu.