Mākslas akadēmija (Академия художеств, Art Academy)

- pirmā gleznotāju un tēlnieku profesionālā organizācija, kuras Statūtus Francijā apstiprināja Luijs XIV, bija Glezniecības un tēlniecības karaliskā akadēmija. Faktiski pati Akadēmija kā mācību iestāde Parīzē pastāvēja jau kopš 1648. gada, un tur vienlaikus mācījās 60 studenti, bet mācību ilgums bija trīs gadi. Akadēmija nomainīja viduslaiku cunftes, kurās tolaik apvienojās mālderi, akmeņkaļi un mākslinieki. Tas bija milzīgs solis uz priekšu Eiropas kultūras vēstures kontekstā. Vēlāk vairāki citi valdnieki tāpat sākuši dibināt mākslas Akadēmijas savā paspārnē (Anglijā, 1786.g. u.c.). Pirmā sieviete Akadēmijā tika uzņemta 1860. gadā. Britu mākslas Akadēmijas īpašumā ir karalistes vissenākā mākslai veltīto grāmatu kolekcija, ko veido 65 tūkstoši sējumu. Savukārt, starp franču Mākslas akadēmijas absolventiem bija tādas slavenības, kā Ogists Renuārs, Klods Monē un Žoržs Serā.
Latviešu profesionālās mākslas meistaru sagatavošanai savulaik izcila loma bija Pēterburgas Mākslas akadēmijai, kas dibināta XVIII gadsimta beigās pēc franču Akadēmijas parauga. Savukārt, 1919. gadā Rīgas centrā, neogotikas stilā celtajā Biržas komercskolas ēkā tika atvērta Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), pirmais ilgstošais rektors bija Vilhelms Purvītis. Pašreizējais rektors - mākslinieks Aleksejs Naumovs. LMA piedāvā izglītību piecās nodaļās - vizuālās mākslas, vizuāli plastiskajā mākslā, dizainā, audio-vizuālo mēdiju mākslā un mākslas zinātnē. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu Satversmi un noteikt studiju saturu un formas, kā arī pētniecības darba virzienus.