Memoriālā plāksne (мемориальная доска, memorial tablet)

- piemiņas zīme, ko veido par godu kādai personai vai kādam notikumam šīs personas dzīvē (varoņdarbam, šedevra radīšanas laikam vai veidam), tās laikaposmam, kas pavadīts attiecīgajā vietā vai pat nāvei. Piemiņas zīmes veido no visdažādākiem, bet laika apstākļu noturīgiem materiāliem, pārsvarā no marmora vai granīta. Zīme var būt papildināta ar simboliem, ordeņu atveidošanu un pat ģerboņiem. Vienkāršakas piemiņas plāksnes satur tikai tekstu. Piemiņas plāksnes mūsdienās ir muzejos, teātros un pat parkos, kur tās atgādina mums par ziedotāju. Tradīcija visplašāk izvērsta ASV, kur pat mākslīgai klintij Ņujorkas Centrālajā parkā ir memoriālā plāksne ar ziedotāja vārdu.
Sākotnēji Latvijas teritorijā memoriālās plāksnes tika uzstādītas (tāpat kā Rietumeiropā) baznīcās, un tās bija vairāk vai mazāk greznas epitāfijas. Dažas no tām pat pārdzīvojušas Reformāciju un joprojām aplūkojamas, piemēram, Rigas Domā un sv. Pētera baznīcā. Vēlāk šādas piemiņas plāksnes sāka izmantot augstmaņi un labdari, atzīmējot savu ieguldījumu dabasparka vai sabiedriskā labuma celtnes izveidošanā. Mūsdienu Latvijā jau ir memoriālo plākšņu pārbagātība, turklāt to analīze palīdz papildināt priekšstatu par varu maiņām un daudzvalodību mūsu valsts teritorijā.