Mārtiņi, Mārtiņdiena (Мартынов день, Martinmas, St.Martin’s Day)

- saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība šajā novadā izplatījās un nostiprinājās. Atbilstoši leģendai, sākotnēji Martins bija Romas karavīrs, kurš vēlāk kristījies un kļuvis par mūku, maigu, līdzcietīgu un izpalīdzīgi nesavtīgu. Mākslā ir vairākkārt attēlots sižets, kad svētais Mārtiņš atdot ubagam pusi sava apmetņa. Sv. Mārtiņš ir bērnu un ubagu graugs.
Latviešiem šī diena saistās ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu, tiek atzīmēta 10. novembrī. Mārtiņi un ar tiem saistītās tradīcijas ir atspoguļotas dainās kā Mārtiņu tautasdziesmas, piemēram "Nu atbrauca Mārtiņdiena septiņiem kumeļiem". Mārtiņos beidzas pieguļa, rudens darbu un ganu laiks. Vēl viens Mārtiņu dienas simbols - raibais gailis, ko agrāk kāva un lika galdā, bet tagad to svētku galdā var aizvietot ar veikalā pirkto. Mārtiņi ir arī līksmie svētki, jo beidzas skumjais veļu laiks. Mūsdienu Latvijas kultūras tradīcijā pieņemts rīkot Mārtiņdienas tirdziņus ne tikai pilsētās un pagastos, bet arī skolās, kur skolēni piedāvā pašu veidotos rokdarbus.