Māsverks (масверк, tracery)

- gotikas dekoratīvais sarežģītais uz karkasa (metāla, akmens, koka) balstīts ornaments, kura visi elementi ir konstruēti ar cirkuļa palīdzību. To veido stilizētās āboliņa lapas (ar trim vai četrām ziedlapām), apļi vai to fragmenti. Tas ir elements, ko izmanto loga rozēs un dubultloga konstrukcijās ar nolūku vienlaikus stiprināt to un piešķirt īpašu svinīgumu. Senākos māsverkus esot ieviesis abats Sugērijs XII gadsimta vidū, kad tika būvēta St.Denī baznīca Parīzes tuvumā, karaļu apbedījumu vieta.
Latvijas arhitektūrā māsverks kā gotisko logu dekoratīvais ornaments vislabāk redzams historicisma (neogotikas) celtņu logos, gan laicīgajā arhitektūrā (abas Vecrīgas ģildes), gan sakrālajā. Tā, skaistajā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kas celta pēc arhitekta J.D. Felsko projekta 1864.-1869. gadā Ģertrūdes un Baznīcas ielas krustojumā, māsverki gotisko logu augšdaļā veidoti kā viens liels augšējais četrlapis virs vidējās loga daļas un divi mazāku trīslapji, turklāt tie visi balstās uz vienādām karkasa smailloka arkām "liesmainās gotikas" stilā.