Mauru arhitektūra (Мавританская архитектура, Moorish architecture) latīņu: maurus

- mauri pārsvarā bija Spānijā un Ziemeļāfrikā dzīvojošie musulmaņi. Šis brīnišķīgi krāšņais arhitektūras stils, kurā savienojušās Islāma, arābu un Spanijas kultūras tradīcijas, joprojām veido vienu no Andalūzijas skaistuma pērlēm. Raksturīgie elementi - izvirzījumi, pakavveida arkas, robainās arkas, smailloka arkas, tēstie akmeņi, iekšējie pagalmi, S-veida arkas, dekoratīvie dakstiņi, galerijas. Turklāt visa šī krāsu un formu bagātība kombinēta ar zaļumiem, ziediem un ūdens baseiniem. Mauru arhitektūras šedevrs ir viena no viņu valdnieku mītnēm Alhambra, ko pēc Rekonkistas sāka izmantot arī Spanijas karaļi. Speciālisti mauru arhitektūrā izšķir trīs periodus. No tiem senāko pārstāv Kordobas Lielā mošeja, bet slavenā Alhambra liecina par stila augstāko un vēlāko sasniegumu.
Mauru arhitektūras atskaņas jūtamas vairākās historicisma celtnēs Rīgā, bet oriģinālo paraugu nav. Toties mūsdienu Latvijā, organizējot tūristiskos ceļojumus uz Spānijas dienvidiem, allaž tiek izcelta tieši Alhambra kā neparasta pils, cietoksnis un dārzi, īstenais mauru mākslas šedevrs un pēdējā mauru karalistes rezidence Pireneju pussalā (ko vēlāk ar baudu izmantoja maurus padzinušie Spānijas katoļu valdnieki).