ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Metenis, vastslāvis (Масленица, Shrovetide)

- kristīgie svētki, kuros jūtams augsts pagānisma elements; tiek atzīmēti agrajā pavasarī pēdējā nedēļā pirms Lielā gavēņa. Dienvideiropā pirms Lielā gavēņa parasti notika karnevāli. Rietumu kultūrā eksistē jēdziens Shrove Tuesday (ko latviski tulko kā nožēlu dienu) - otrdiena nedēļā pirms gavēņa sākšanas, kad visiem vajadzētu izsūdzēt savus grēkus, nožēlot tos un lūgt Dieva palīdzību, lai no šiem grēkiem tiktu atpestīti. Citur, piemēram, Francijā, eksistē jēdziens "Mardi gras" (treknā otrdiena), kad drīkst pirms gavēņa pēdējo reizi kārtīgi saēsties visādus gaļveidīgos ēdienus. Pats gavēnis sāksies Pelnu Trešdienā.
14.-15. gadsimta Rīgā visgreznāk svinētie svētki, kurus organizēja melngalvji un Lielā ģilde. Ar īpašu dekrētu toreiz latviešiem bija aizliegts tajos piedalīties. Mūsdienās meteņos Latvijā parasti iet budeļos (ķekatās). Latviešu tradīcijā metenis ir pavasara gaidīšanas diena, kad Saule esot nogājusi pusceļu no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām.

1. attēlā - Pīters Brēgels Vecākais "Cīņa starp gaļēdājiem un gavētājiem", gleznas detaļa, 1559.g.

2. attēlā - Meteņi un masku tradīciju festivāls Brīvdabas muzejā, 2014.g. februāris.