Minimālisms mākslā (минимализм, minimalism) latīņu: minimus

- 20.gadsimta modernās mākslas virziens, kuram raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums (piemēram, tēlniecībā); mūzikā – virziens, kura pamatā ir vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar nelielām variācijām. Skulptūrā minimālisti izvēlas nosacītās formas, kuras tomēr ļauj atpazīt attēlojamā priekšmeta patieso būtību un domu.
Starp latviešu māksliniekiem, kuri savā daiļradē pielieto minimālus izteiksmes līdzekļus, jāatzīmē mūsu pasauslavenā tautiete Vija Celmiņa, kuras darbos prevalē punktu un riņķu kombinācijas, bet mākslinieks, kas ar dažiem zīmuļa vilcieniem un visvienkāršākām ģeometriskām formām spēj izteikt daudz, ir Māris Bišofs. Starp citu, līdz popularitātei Latvijā viņš nonācis caur ilgiem gadiem sākotnēji Maskavā un pēc tam- ASV. Savukārt, nosacītības un lakoniskuma ziņā Francijas galvaspilsētas centrā novietotajai galvai ir tuva nesen uzstādītā gulošās lauvas skulptūra Mākslas Akadēmijas tuvumā Rīgā.