ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Mistērijas (мистерии, mystery, passion-play)

- viduslaiku teātra žanrs ar reliģisku tematiku, luga, kam pamatā ir stāsts no Bībeles. Mistēriju pirmsākumi meklējami katoļu baznīcā X gadsimta beigās, popularizējot reliģiju nesen kristītajās tautās, kuras nesaprata dievkalpojuma laikā lietoto latīņu valodu. Izrādes notika baznīcās vai svētku laikā pilsētas laukumos. Tās bija vienīgās izrādes, kuras baznīca nav uzskatījusi par grēku. Sākotnēji – slepens reliģisks kults, turklāt Senās Grieķijas (un Romas) mistērijas spēlēja lielu lomu senatnes civilizācijā un tajās drīkstēja piedalīties tikai "Svaidītie". Atbilstoši Cicerona rakstītajam, "mistērijas mācījušas dzīvot skaisti un šķirties no dzīves cerībās". Viduslaiku mistērijas saglabāja popularitāti līdz XVI gadsimtam un, mainoties to saturam, pakāpeniski pārtapa par teātra izrādēm.
Ir ziņas par pirmo mistēriju ("Skatiem no Bībeles")1206. gadā Rīgā, kas atrodamas Indriķa Hronikā (tulkojumā): “Rīgas vidū notikusi brīnumjauka izrāde par praviešiem, lai pagāni no redzētā mācītos kristīgās ticības pamatus”. Savukārt, 2013.g. februārī JRT režisors Gatis Šmits uzvedis lugu par mistērijām XIII gadsimta Rīgā, par izrādi, kas "slavina kristiešu Dievu". Izrādē "Livonijas ikdienā savijās letu un līvu, vācu un latīņu valodas, parašas un pasaules izpratne, veidojot latviešu vēsturi."

1. attēlā - Iesvētīšana (svaidīšana) Diona mistērijās, Mistēriju villas freska Pompejā, Itālijā.

2. attēlā - Mistērijas uzvešana, Flandrija, XV gs., no grāmatas par Beļģijas vēsturi, 1885.g.