Mitoloģija, mīti (миф, мифология, mythology, myths)

- mistikas un mākslas sintēze, kas realizējās garīgajos darbos un centās izskaidrot cilvēces agrīnās vēstures svarīgākos notikumus. Tēlotājas mākslas darbos bieži izpaužas mākslinieka vēlme attēlot senos mitoloģijas sižetus, kam ir mūžīgs skanējums- tikšanās, savienības, ārēji atšķirīgo personāžu kombinācijas. Atbilstoši laikmetam, mitoloģiskais sižets tiek interpretēts savādāk formu, krāsu un tērpu ziņā. Baroka laikmetā askētiskie senās Grieķijas personāži iegūt kuplas formas un darbojas citā, visticamāk, krāšņākā Itālijas vidē. Mitoloģijas būtiskais elements ir mīts, teika par noslēpumaino, nostāsts, kas kultūras jomā atspoguļo kāda etnosa vienoto pasaules uzskatu, ko parasti nodod kā mutisku stāstu. Modernajā izpratnē - kā noteiktu un neapstrīdamu vēstures versiju. Ir iespējami vienojošie mīti un mīti, kas šķeļ.
Mūsdienu Latvijā vienlaikus sadzīvo divi mīti – par taisnīgu un vienlīdzīgu dzīvi Padomju Savienībā vienā sabiedrības daļā, un par Ulmaņlaiku pārticību latviskajā Latvijā – otra sabiedrības daļā. Savukārt, mitoloģiskie tēli- himēras, grifoni, sfinksas, fauni, Gorgonu galvas vairumā rotā hisdtoricisma un jūgendstilā būvētajās celtnēs.