Molberts (paliktnis) (мольберт, easel)

- slīpā virsma, pie kuras gleznotājs stiprina papīru vai audeklu. Parasti šīs virsmas stiprinājuma slīpums ir ap 20 grādiem pret vertikāli. Vistipiskākais lietojums ir glezniecībā, turklāt parasti mākslinieks glezno stāvus. Tāpat molberts noder arī gleznas atrādīšanai. Tradicionāli molbertus gadsimtiem ilgi veidoja no koka, mūsdienās pieejami arī paliktņi no citiem materiāliem. Gleznošana, izmantojot molbertus, ir saistīta ar vidējā izmēra audeklu (vai gleznojumu uz papīra) rašanos - atšķirībā no sienas gleznojumiem (freskām), un gleznojumiem uz koka dēļiem (kurus gan, iespējams, gleznošanas laikā novietoja ar nelielu slīpumu). Vēlāk, pabeigtā un no molberta noņemtā glezna var gan tikt ierāmēta, gan tāpat pakārta pie sienas. Molbertu uzskata par tādu pašu gleznotāja neatņemamo atribūtu, kā paleti un otas. Molbertus tāpat izmanto arī rasēšanai, un tos pielieto fotogrāfi gadījumos, kad vēlas palielināt attēla izmērus.
Mūsdienu Latvijā māksliniekiem tiek piedāvāts plašs molbertu klāsts atbilstoši mūsdienu mākslinieku, gan gleznotāju, gan grafiķu prasībām, jo tieši strādājot pie molberta tiek radīti stājglezniecības un stājgrafikas darbi. Modernajos molbertos iespējams mainīt virsmas leņķi, kā arī izmantot divas virsmas.