Monohromā glezniecība (монохромная живопись, Monochromatic painting)

- glezniecība ar vienu krāsu (tušu). Tai raksturīgs glezniecības ritms, jāatspoguļo mūžīgā harmonija un dabas skaistums. Pirmie monohromie audekli uzgleznoti tikai Pirmā pasaules kara nogalē, kad Kazimirs Maļēvičs mistiķa un matemātiķa P, Uspenska teoriju ietekmē sāka veidot gleznas, kuras, viņaprāt, bija iecerētas kā "ceļš uz bezgalību un realitāti ārpus formas". Maļēviča "Sarkanais kvadrāts" kļuva par "monohromās glezniecības apoteozi". Interese par to atdzima pēc apmēram 30 gadu pārtraukuma ASV.
Tieši ASV arī uzplauka daugavpilieša Marka Rotko tā saucamā "joslu glezniecība". Pastāv uzskats, ka krāsa "ir tas, kas paliek pāri no glezniecības, kad tā atsacījusies no sižeta, figūras un iluzorisma". Rotko tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem, pasaules slavu ieguvušajiem māksliniekiem, kas cēlušies no Latvijas. Viņš ir viena no centrālākajām figūrām ASV pēckara glezniecībā. Latvijā ir izlaista viņam veltīta marka, Daugavpilī funkcionē Rotko muzejs un Daugavas krastā uzstādīta mākslinieka Romualda Gibovska piemiņas zīme "Veltījums Rotko".