ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Marmors (мрамор, marble)

- skaists un ciets iezis, kaļķakmens veids ar ļoti augstu kalcīta saturu. Nosaukums cēlies no grieķu vārda, kas tulkojumā nozīmē "spīdēt". Marmors bez piejaukumiem ir baltā krāsā, bet mēdz būt arī krāsainie marmori. Ideāls materiāls ilgdzīvojošu mākslas (skulptūras, arhitektūras) darbu radīšanai. Citās mākslas jomās tiek izmantots tēlainajam aprakstam- mūžībai (antīkās skulptūras), sievietes roku vai krūšu bālumam, arī cietsirdībai - "marmora cilvēks, marmora sirds". Ir vairākas marmora šķirnes, arī domātas tieši skulptūru ciršanai (Karāras marmors), starp kurām ir Mikelanželo "Dāvids" Florencē. Marmora apdare (no celtniecībai domātā marmora) klāj slavenās Florences baznīcas un Indijas arhitektūras pērli- Tadžmahalu. Vienu no skaistākajām Pēterburgas pilīm oficiāli sauc par Marmora pili.
Latvijā marmora atradņu nav, bet tas tomēr tika izmantots dažās prestižajās celtnēs to importējot. Vairākas marmora skulptūras atrodamas muzejā "Rīgas birža", kā arī Rundāles pilī.

1. attēlā - marmora kolonnas Zilajā mošejā, Stambula.

2. attēlā - A.Kanova "Hēbes biste" no Karāras marmora, "Rīgas biržas" mākslas muzeja kolekcija.