Nekropole (некрополь, necropolis) - senatnes kapsēta ar pieminekļiem; tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "mirušo pilsēta". Atšķiras no vēl senākiem apbedījumiem (kurgāniem, uzbērumiem) ar to, ka veidoja savdabīgu arhitektūras ansambli. Par senāko saglabājušos nekropoli pieņemts uzskatīt piramīdu ieleju Ēģiptē, bet pietiekami labu priekšstatu par senatnes nekropoli iespējams gūt Pompeju drupās Itālijā. Vēlāk ar šo vārdu sāka apzīmēt kapsētas, kurās glabāja kādas tautas vai pilsētas slavenības, piemēram, Perlašēza kapsēta Parīzē, Novodevičje kapi Maskavā. Par Latvijas nekropoli iespējams uzskatīt Raiņa kapu centrālo daļu ar rakstnieku, mūziķu un mākslinieku apbedījumiem. Mūsdienās lielāko Rīgas kapu plānos, tai skaitā izpostītajos Lielajos kapos, ir dažas vietas, kuras tāpat uzskatāmas par nelielām nekropolēm, piemēram, Rakstnieku kalniņš Pirmajos meža kapos. 1. attēlā - alānu nekropole Dagravā, Ziemeļosetija. |