Novads (край, province)

- Eiropā ar šo jēdzienu vēsturiski apzīmē kādu valsts reģionu, kura iedzīvotājiem raksturīga vietējā kultūras identitāte un vienošanās ap kādu kopīgu izmēros lielāku pilsētu, kurā notiek gadatirgi vai/un atrodas sakrālās varas centrs. Pat valstīs ar augstu centralizācijas pakāpi ilgstoši saglabājas provinču (novadu) kultūras, paražu, ticējumu un pat lokālo likumu klātbūtne. Veidojoties nacionālajai valstij, novadu īpatnības lēnām izzūd, saglabājoties kultūras notikumu jomā un dažkārt izceļot šīs īpatnības mākslas formās.
Citāts no grāmatas: "Latvijas kultūras vēsture" 17.-18.lpp- "Sabiedrības noslāņošanās un mantojuma tiesību pastāvēšana apstiprina pieņēmumu, ka vēlajā dzelzs laikmetā pakāpeniski radušās feodālās attiecības un valstiski veidojumi. 13. gs. dokumentos minēti deviņi novadi Kurzemē...". Latvijas teritorija ir iedalīta piecos reģionos (piektais- Rīgas reģions), kuri sastāv no novadiem un pilsētām. Mūsdienu Latvijā kopš 2011.gada reformas ir 110 novadi. Agrāk reģionus sauca vēsturiskiem novadiem- Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un Latgali, kaut gan smalkākajā dalījumā kā atsevišķu piemin arī Sēliju (Zemgales austrumdaļu).