Neuzvaramā Armāda (Непобедимая Армада, Spanish Armada)

- ir saistīta ar vēsturisku konfliktu starp katolisko Spāniju un protestantu Angliju XVI gadsimta otrajā pusē, par kura kulmināciju kļuva milzīgas spāņu flotes nosūtīšana uz Angliju nolūkā gāzt karalieni Elizabeti I no troņa un atjaunot tur katoļticību, kā arī pamatot Spānijas karaļa Fīlipa II un viņa meitas pretenzijas uz varu Anglijā. Šī flote, ko dēvēja par Neuzvarāmo Armādu un kas bija saņēmusi Romas pāvesta svētību, sadūrās ar skaitliski daudz mazāko angļu floti, turklāt angļu kuģu drosmīgāko kapteiņu vidū īpaši izcēlās jūras braucēji un daļēji arī pirāti (kuri gan uzbruka tikai Spānijas kuģiem un darīja to ar Elizabetes zināmu svētību), starp kuriem pazīstamākais bija Frensiss Dreiks. Veiklie angļu kuģi, izmantojot savas prasmes, ūdeņu pārzināšanu un labvēlīgo vēju, izklīdināja Neuzvaramo Armādu, kuras smagi cietušie kuģi ilgi ceļoja atpakaļ uz mājām, zaudējot pusi flotes. Daudzus gadsimtus vēlāk, II Pasaules kara sākumā, kad Anglija viena pati stāvēja pretī Hitleram, uzvara par Armādu iedvesmoja angļus, un tad radās režisora Hovarda filma ar slavenībām Vivjenu Lī un Lourensu Olivjē titullomās "Fire over England" (Liesmas pār Angliju), kas atgādināja skatītājiem par iespēju pārspēt neuzvarāmo pretinieku.
Pēc Neuzvarāmās Armādes kaunpilnās sakāves Anglija sāka pretendēt uz jūras valdnieces statūtu. Savukārt, Elizabete I, kura bija parādījusi izcilu drosmi draudošo briesmu priekšā (atteicās "evakuēties"), bet bruņās un jāšus gatavojās kopā ar saviem pavalstniekiem cīnīties ar iebrucējiem - un arī mirt, ja būs lemts, - palikusi tautas vēsturē un mākslā par spožāko un izcilāko Anglijas karalieni. Viņas valdīšanas laiks iezīmējies ar zināmu reliģisko toleranci, mākslu un zinātņu uzplaukumu. Arī Šekspīra un slavenā angļu dzejnieka Spensera daiļrade iekrita Elizabetes valdīšanas laikā. Viņas tēls joprojām rosina mākslinieku iztēli - gan grāmatās, gan filmās, kurām Latvijas auditorijā ir liela piekrišana.