Nacionālais varonis (национальный герой, National hero)

- ideja par tautas Nacionālo varoni pastāv kopš sendienām, turklāt šis varonis mēdz būt gan reāls, ar izciliem notikumiem konkrētās tautas dzīvē saistīts (Žanna d'Arka Francijā, admirāls Nelsons Anglijā, Atatjurks Turcijā, Garibaldi Francijā u.c.), gan arī mitoloģizēts (Senās Grieķijas eposu varonis Hērakls, Romas dibinātāji Romuls un Rems un pat teiksmainais dzejnieks Homērs, par kura iespējamo dzimšanas vietu strīdējušās vairākas Senās Grieķijas pilsētas). Kas gan kopīgs šiem varoņiem - no vienas puses, viņu tēls iedvesmoja - un arī turpina iedvesmot - dažādu žanru mākslinieku un pateicīgo tautiešu fantāziju, radot aizvien vairāk varoņiem veltīto mākslas darbu. Tā, aizvien jauni pieminekļi Orleānas Jaunavai joprojām parādās dažādās Francijas provincēs un pilsētās. Savukārt, citām tautām, kuras pret attiecīgo valsti un tās varoņiem ir vienaldzīgi, šāda tipa nacionālais varonis ir un paliek tikai mākslas darba tēls. Internetā pastāv pat kategorija "Nacionālie varoņi", bet tur pārsvarā iekļautas personas, kuru vārdi Eiropas iedzīvotājam tikpat kā neko neizsaka. Turpretī vairāki mītisko varoņu, kaut vai angļu Beovulfa un Elsinoras prinča Hamleta (faktiski Amleta) vārdi ir plaši pazīstami, pateicoties klasiskajai literatūrai.
Latvijas nacionālais mitoloģiskais varonis, neapšaubāmi, ir Lāčplēsis, un tam ir veltīti vairāki mākslas darbi - prozā, skatuves mākslā, skulptūrā. Savukārt, viens no reālajiem Latvijas tautas nacionālajiem varoņiem bija Latvijas Brīvības cīņu varonis, latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības (Kalpaka Bataljona) komandieris. Kļuvis par karavīru vēl pirms revolūcijas (absolvējis Irkutskas karaskolu), I Pasaules kara laikā ticis par drosmi un komandiera spējām apbalvots ar augstākiem Krievijas impērijas militārajiem ordeņiem, kļūdams par pulkvedi. Pēc Latvijas Neatkarības proklamēšanas aktīvi piedalījies militāro vienību izveidē, aizstāvējis Ulmaņa valdību pret boļševiku armiju. Viņa vadībā speciālais latviešu bataljons kļuva par topošo Latvijas bruņoto spēku kodolu un 1919.g. janvārī sagrāva sarkano strēlnieku pulku, atbrīvodams Kurzemi un ieņemdams Skrundu. Kritis pāris mēnešus vēlāk aiz pārpratuma savējo apšaudes dēļ. Pagaidu valdība pēc Kalpaka nāves izsludināja divu nedēļu sēras. Latvijā ir vairāki Kalpakam veltītie memoriālie muzeji (dzimtajās mājās, krišanas vietā), viņa vārdā nosaukta virkne ielu un pat tiltu Latvijā, ir arī daži pieminekļi, turklāt kapakmeni dzimtenē veidojis pats Kārlis Zāle. 2006.gadā tika atklāts piemineklis Rīgas Esplanādē, pie kura allaž tiek likti ziedu kārtojumi Latvijas valsts karoga krāsā - sarkan-balts-sarkans.