Nimbs, oreols, aura (нимб, ореол, аура, halo, aureola) latīņu: nimbus

- ir riņķveida (arī ovāls) mirdzums vai staru vainags ap dievību un svēto galvām, dievišķības un svētuma simbols. Dažreiz meistaru gleznojumos šis spožais mākonis aptvēris visu figūru, tad to sauc par gloriju. Tēlotajā mākslā (glezniecībā it īpaši) nimbs kļuva par ikonu un sakrālo gleznu personāžu atpazīšanas zīmi. Jaunās Derības slavenajos sižetos (Pasludināšanā, visā Ziemassvētku ciklā, Kristīšanā, Lieldienās, Svētajā vakarēdienā u.c.) svētuma oreols palīdz izšķirt varoņa piederību kristietībai. Ja vārdus "nimbs, oreols" izmanto arī literatūrā un dzejā, vēloties izcelt varoni, parasti pievienojot īpašību "dievišķais, dievišķā", tad vārds "aura" ir plašāks un nenoteiktāks, jo ir attiecināms arī uz pasaulīgām lietām un būtībā raksturo notikuma atmosfēru, turklāt aura mēdz būt arī negatīva. No itāļu vecmeistariem Nimbu kā pamatīgu zelta gredzenu attēlojis slavenais Protorenesanses meistars Džoto. Savukārt, Ukrainas gleznotāja M.Boičuka "Svētajā vakarēdienā" starp Krisus mācekļiem viegli sazīmējams Jūdass, jo viņam vienīgajam nimba ap galvu nav. Tēlniecībā (it īpaši Madonnu statujās) nimbu aizvieto zvaigžņu vainags.
Latvijas sakrālajā glezniecībā nimbs atrodams katoļu un pareizticīgo baznīcu ikonās vai kristīgajos sižetos, jo, kā zināms, luterāņu baznīca svēto kultu neatzīst. Jelgavas katedrāles triptihā redzami dažādi mirdzuma vai staru vainaga varianti.